Par cerībām un vilšanos attiecībās

Vai neesat kādreiz domājuši par to, kā tas ir iespējams, ka divi cilvēki, kas viens otru mīl un nevar savu dzīvi iedomāties viens bez otra, pēc kāda laika viens otru vairs nevar ciest, kliedz viens uz otru, jā, pat kļūst par lielākajiem ienaidniekiem?

Tā nenotiek vienmēr. Bet dažreiz tā notiek. Satiekas divi atšķirīgi cilvēki – vīrietis un sieviete. Starp viņiem rodas spēcīgas jūtas. Viņi saka viens otram labus vārdus un atzīstas mīlestībā, kopīgi kaļ nākotnes plānus. Nedaudziem izdodas, saglabāt un kopt mīlas trauslo ziedu. Citi atsvešinās, kļūst pavirši viens pret otru. Attiecībās ir grūti, pat neiespējami noskaidrot, kurš pirmais iesāka, kurš atbildēja. Cēloņu meklēšana un vainīgā noskaidrošana viegli kļūst par riņķa danci, kas abus tuvina bezdibeņa malai.

Vēlos uzrunāt svarīgu aspektu- vilšanos. Attiecības sākas ar cerībām. Cerības ne vienmēr ir apzinātas, skaidri formulētas un vārdos izteiktas. Paiet laiks, kamēr cilvēks nonāk pie atskārsmes, ka īstenība ar otru cilvēku atšķiras no ideālās, iztēlē uzzīmētās bildes. Ir labi, ja cilvēki runā par savām cerībām un par savu vilšanos. Savā ziņā vilšanās ir neizbēgama, jo katram cilvēkam ir kādi trūkumi, kurus sākumā varbūt neredzam. Nav tādu cilvēku, kam nebūtu trūkumu. Mums jāatbild sev uz jautājumu, vai ar šo trūkumu varam samierināties? Nākamajam cilvēkam varbūt nebūs šie trūkumi, bet noteikti atradīsies citi. Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē, visiem agrāk vai vēlāk ir jāmācās pieņemt, ka nevaram dabūt visu, ko vēlamies.

Tur, kur ir cerības, notiek arī cerību pārbaude. Lielāki vai mazāki cerību un vilšanās cikli nomaina viens otru. Par cerību ir divi pretēji sakāmvārdi: no vienas puses: “Cerība nepamet kaunā”(Bībele), no otras puses- “cerība ir muļķa mierinājums”. Neviens negrib nonākt muļķa lomā. Ir cilvēki, kas cer un gaida. Kādi arī sagaida un viņi tiek atalgoti. Bet tā tas nav vienmēr. Kad nomirst pēdējā cerība, nemanot ir pienācis attiecību gals. Cerības ir nomirušas un ilūzijas zudušas. Cikls ir noslēdzies.

Gribētos domāt, ka ir kādi dziļāki iemesli, kādēļ sastopam savu otru pusi. Pāra attiecības ir izaicinājums. Tās ir aicinājums katram garīgi augt kā personībai, pāraugt savu egoismu, meklēt kopīgo, kopīgi pārvarēt grūtības un dzīves pārbaudījumus. Šajā procesā mēs neizbēgami piedzīvojam arī vilšanos. Attiecību krīzes ir pārbaudījums, bet tā ir arī iespēja, ieraudzīt un satikt vienam otru jau citā līmenī. Krīzes var pārvarēt, ja abi vēlas būt kopā un mācīties no savām kļūdām. Attiecības var un bieži arī kļūst par vietu, kur mirst mūsu iedomātās cerības. Taču attiecības ir arī vieta, kur var piedzimt jaunas un kopīgas cerības.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s