Jaungada novēlējums

Ir iesācies Jaunais gads. Pavadot veco un sagaidot jauno gadu, mums ir ieradums, sacīt laba un laimes vēlējumus saviem līdzcilvēkiem. Sacīt un novēlēt labu, tas taču neko nemaksā. Kādreiz to darām formāli, jo tā ir jādara. Citreiz tiešām no sirds, gribas, lai cilvēkam viss izdodas.

Šajā gadu mijā dzirdēju kādu novēlējumu, kas manī rosināja pārdomas. Daži cilvēki citiem sacīja šādu novēlējumu: „Lai Jaunajā gadā piepildās visas vēlēšanās!” Savā ziņā skaists vēlējums. Īpaši vilinošs ir vārds „visas vēlēšanās”. „Visas vēlēšanās” varētu ietvert arī tās lietas (kas īsti pat nav lietas), ko esam sevī nesuši ilgāku laiku, kas savu izpausmi rod mūsu sapņos un cerībās. Taču, ja šo lietu pārdomā, var arī nonākt pie secinājuma, ka tas ir arī ļoti bīstams novēlējums. Ko tik mēs visu nevēlamies. Mums ir vajadzības, vēlmes un iegribas, bieži vien šķietami neatrisināms domu un emociju mudžeklis. Ja piepildītos visas mūsu vēlēšanās, vai mēs būtu laimīgi? Vai mēs būtu laimīgi, ja mums būtu viss un neko vairs nevajadzētu vēlēties? Iespējams, ka tad mūsu dzīve zaudētu virzību un mērķus. Lai vēlēšanās piepildās! Bet tikai tās, kas radušās mūsu dvēseles gaišajā un cēlajā daļā, kur vēlamies laimi ne tikai sev, bet arī citiem.

Mēs dzīvojam materiālā pasaulē, kurā ir daudz dažādu lietu. Varētu pat teikt, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā valda lietu kults. Negribas, bet jāatzīst, ka mēs ļaujam lietām definēt cilvēkus. Cilvēki paši sevi definē pēc lietām. Lietas atrāda cilvēka stāvokli sabiedrībā, viņa veiksmes pakāpi. Parasti sevi salīdzinām ar tiem, kam ir vairāk nekā mums, reti ar kādu, kam ir mazāk. Tā mēs vēlamies, lai mums būtu tas, kas ir citiem. Ir viena problēma. Vienīgais, kas mums tā pa īstam pieder ir šis brīdis. Un arī šis brīdis mums vairs nepieder, jo ir jau pagājis. Laika nepaliek vairāk, bet vienmēr mazāk. Laiku nevar sakrāt, ielikt burciņā un iztērēt vēlāk. Ja cilvēks veltīs savu dzīvi kaut kam vienam, viņam neatliks laika kaut kam citam. Tā tad ir tā lielā dzīves māksla, atmest nebūtisko un veltīt laiku svarīgajam.

Mācies būt laimīgs šodien! Cik daudz Tev vajag, lai Tu tāds varētu būt? Ja cilvēks nemāk būt laimīgs šodien ar to, kas viņam ir, viņš nemācēs būt laimīgs arī rīt. Laime ir Tevī. Laime ir attieksme pret dzīvi, dzīves pozīcija. Neskaud, mācies priecāties par citu cilvēku panākumiem! Novērtē laiku, kas Tev ir dots! Izvirzi mērķus un tiecies uz tiem! Ieraugi, cik Tu esi bagāts! Ieraugi, ko Dievs un citi cilvēki ir jau paveikuši Tavā labā! Pateicies! Mīli sevi! Mīli citus!

Neaizmirsti, ka cilvēks vispirms ir garīga būtne- dvēsele/gars, kas mājo ķermenī. Rūpējies par savu ķermeni, kas ir dvēseles/ gara templis! Ķermenis ir mašīna. Mezgli nolietojas un tos nevar nomainīt (ar dažiem izņēmumiem). Velti laiku fiziskām aktivitātēm! Tavs ķermenis Tevi atalgos ar labu pašsajūtu. Neatstāj novārtā savu dvēseli un garu! Dvēsele pārtiek no emocijām. Gars pārtiek no Vārda („cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda, kas iziet no Dieva mutes”). Ja sapratīsi savas vajadzības un par tām rūpēsies, būsi laimīgs! Tev būs, ko dot citiem. Ja nesapratīsi, pats sevi pazaudēsi un iztukšosi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s