Kā zaudēt cieņu? 1

Cieņu var ne tikai iegūt. To var arī zaudēt. Zaudējot cieņu, mēs zaudējam cilvēkus, kas mūs ir apbrīnojuši un uztvēruši kā autoritāti. Ar savu attieksmi un rīcību mēs varam savu cieņu vai nu pavairot, vai sagraut. Kā pavairot, kā nesagraut? Ir daudz veidu, kā zaudēt cieņu, sagraut savu autoritāti, zaudēt draugus. Katram no mums ir […]

Mīlestības deva

Daži vārdi par ieraksta nosaukumu. „Mīlestības deva” – vārdu salikums var rosināt dažādas varbūt pat pretrunīgas asociācijas. Tomēr vārdu „deva” esmu izvēlējies apzināti. Devas saņemšana rada apmierinājumu ar dzīvi, bet nesaņemšana neapmierinātību. Pārdomu pamatā ir novērojums, ko esmu izdarījis ilgākā laika posmā. Novērojums ir šāds. Ja biežāk esmu mājās un piedomāju pie laika, ko pavadu […]

Jaungada novēlējums

Ir iesācies Jaunais gads. Pavadot veco un sagaidot jauno gadu, mums ir ieradums, sacīt laba un laimes vēlējumus saviem līdzcilvēkiem. Sacīt un novēlēt labu, tas taču neko nemaksā. Kādreiz to darām formāli, jo tā ir jādara. Citreiz tiešām no sirds, gribas, lai cilvēkam viss izdodas. Šajā gadu mijā dzirdēju kādu novēlējumu, kas manī rosināja pārdomas. […]

Adventa pārdomas

Vārds „Advents” nozīmē „atnākšana”. Adventa laiks ievada Ziemassvētku laiku. Tas ir sagatavošanās laiks Ziemassvētkiem. Ziemassvētki ir Kristus atnākšanas svētki. Kristus jau ir atnācis. Tas ir noticis. Katru gadu mēs atceramies un svinam šo notikumu. Tas ir uzaicinājums ikvienam, domāt par to, ko viņam nozīmē Kristus atnākšana. Atceroties un svinot Kristus piedzimšanu, mēs ne tikai atceramies […]

Vai bēdas var būt svētīgas?

Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Bībele, Mt. 5,4 Tie ir Jēzus vārdi no Kalna sprediķa. Kalna sprediķis ir lasāms Mateja Evanģēlijā no 5. – 7. nodaļai. Teksts runā par bēdām un iepriecinājumu. Bēdu ir daudz. Pagājušās nedēļas ceturtdiena mums atnesa notikumus, kuri atstās neizdzēšamu iespaidu cilvēku un valsts dzīvē. Ziņa par lielveikala […]

Dzīves vidusposma jeb pusmūža krīze

Vidusposma krīze ir poētisks nosaukums. Tā kā neviens no mums nezina, cik ilgi dzīvos, tad vidusposms tiek noteikts, cilvēka vidējo mūža ilgumu dalot uz divi. Ja pieņemam, ka cilvēka vidējais mūža ilgums ir 70, 80 gadi, tad vidusposmu iegūstam, vidējo statistikas ciparu dalot ar 2. Tā mēs nonākam pie aptuvenā vidusposma laika, tie ir 35 […]

Kādēļ nāve ir tik skumja?

Šim ierakstam ir personisks raksturs. Tas vairāk attiecas ne uz saturu, bet uz motivāciju, kādēļ tas tapa. Es saskāros ar cilvēku bēdām. Bēdām, kā man šķiet, par kurām lielāku nav. Man gribējās nejust, gribējās izgaist, lai tikai nebūtu jājūt tās sāpes, ko juta cilvēki. Tad es nodomāju, man ir par daudz bēdu. Un tomēr, mans […]

Kad vecāku mīlestība kļūst akla

Jā. Vecāku mīlestība pret saviem bērniem var kļūt akla. Vecāki var darīt kādas lietas un nesaprast savas rīcības sekas savos bērnos. Parasti vecākus vada cēla motivācija, jo vecāki vēl savam bērnam to labāko. Mīlestība ir attiecības un attiecības ir mijiedarbība. Bērni reaģē uz mani. Es reaģēju uz bērniem. Tā es varu nepamanīt, ka ar savu […]

Saskarsme un komunikācija – prasme veidot attiecības

Attiecību veidošana ir prasme. Saskarsmes prasme. Prasme, ko esam katrs apguvuši atšķirīgā mērā. Prasme, ko var un vajag attīstīt. Ir dažādi attiecību konteksti. Katrā no tiem darbojas atšķirīgi pieļaujamās un vēlamās uzvedības likumi, kas savukārt atstāj iespaidu uz savstarpējo saskarsmi. Attiecības darba kolektīvā atšķirsies no vīra un sievas attiecībām. Vecāku un bērnu attiecības atšķirsies no […]

Par būšanu kopā

Pārdomas radās, domājot par to, cik man ir grūti „pārslēgties” no domām par darbu un „globālām problēmām”, uz attiecībām ar bērniem. Lietoju tradicionālos aizbildinājumus: „Esmu noguris”, „Varbūt citreiz!” Tā radās pārdomas par klātbūtni. Stāsts nav tikai par vecāku un bērnu attiecībām. Tas attiecas uz attiecībām vispār. „Cilvēks nav vientuļa sala”. Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgs otrs […]